Presidential Commission of Uganda
Akakiiko ka Pulezidenti ka Uganda kaali kakiiko akafuzi mu Uganda akaali kakola okuva nga 22 Ogwokutano okutuuka Ogwekkumin'ebiri 15, 1980, oluvannyuma lw’okugobwa kwa Pulezidenti Godfrey Binaisa . Akakiiko kano nga kakubirizibwa Paulo Muwanga, kaakola nga ofiisi ya Pulezidenti wa Uganda mu kavuyo mu byafaayo bya Uganda, ne kaziba ekituli wakati w’obwapulezidenti bwa Binaisa n’okulonda kwa bonna okwazza Milton Obote mu buyinza. Akakiiko kano katandikibwawo okutebenkeza eggwanga wakati mu butabeera mu ntebenkevu mu byobufuzi n’okulabirira okulonda okwaliwo mu 1980 okwaliwo okusika omuguwa, okwaleetawo obutabanguko obw’amaanyi.[1][2]
Ebitontome n’Omulimu
[kyusa | kolera mu edit source]Akakiiko ka Pulezidenti kaalimu abantu mukaaga, nga Paulo Muwanga ye ssentebe waako. Bammemba abalala kuliko abantu abakulu mu byobufuzi n’amagye. Omulimu gw’akakiiko kano omukulu gwali gwa kufuga Uganda mu kiseera ky’enkyukakyuka, okuddukanya ensonga z’eggwanga n’okwetegekera okulonda kwa bonna okwaliwo mu Gwekkumineebiri 1980 . Ng’akulira akakiiko kano, Muwanga yalina obuyinza bungi, ng’alondoola enkola z’abakulira emirimu n’okulonda. Akakiiko kaakolera wansi wa Uganda National Liberation Front (UNLF), omukago ogwatandikibwawo okugatta ebibiina ebivuganya gavumenti oluvannyuma lwa Amin okugwa.[3]
Kyawandiikibwa bwe kiti:
Abakulembeze ne mmemba ba Gavumenti ey’ekiseera mu kakiiko ka Pulezidenti wa Uganda
| # | Ekifo | Erinnya | Atongozeddwa | Yava mu ofiisi |
|---|---|---|---|---|
| National Resistance Army | ||||
| — | Godfrey Binaisa | 5 Ogwokutaano 1980 | 5 Ogwokutaano 1980 | |
| 1. | Bassentebe (nga bakyukakyuka buli mwezi) . | Paulo Muwanga | 5 Ogwokutaano 1980 | 12 Ogwokutaano 1980 |
| 2. | Yoweri Museveni | Ogwokutaano 1980 | Ogwokutaano 1980 | |
| 3. | Oyite-Ojok nga bwe kiri | Ogwokutaano 1980 | Ogwokutaano 1980 | |
| 4. | Tito Okello | Ogwokutaano 1980 | Ogwokutaano 1980 | |
| 5. | Zeddy Maruru | Ogwokutaano 1980 | Ogwokutaano 1980 | |
| — | William Omaria, omuwandiisi w’ebitabo | Ogwokutaano 1980 | 22 Ogwokutaano 1980 | |
| — | Omuyimbi Steven Kashaka | 22 Ogwokutaano 1980 | 22 Ogwokutaano 1980 | |
| 6. | Joram Mugume | 22 Ogwokutaano 1980 | 22 Ogwokutaano 1980 | |
| — | Pecos Kuteesa | 22 Ogwokutaano 1980 | 22 Ogwokutaano 1980 | |
| — | Smith Open Acak, omuwandiisi w’ebitabo | 22 Ogwokutaano 1980 | 22 Ogwokutaano 1980 | |
| Akakiiko ka Pulezidenti wa Uganda | ||||
| 7. | Saulo Musoke | 22 Ogwokutaano 1980 | 15 Ogwekkumineebiri 1980 | |
| 8. | Polycarp Nyamuchoncho | 22 Ogwokutaano 1980 | 15 Ogwekkumineebiri 1980 | |
| 9. | Yoweri Hunter Wacha-Olwol | 22 Ogwokutaano 1980 | 15 Ogwekkumineebiri 1980 | |
| Akakiiko ka Pulezidenti wa Uganda | ||||
| 10. | Milton Obote | 15 Ogwekkumineebiri 1980 | 15 Ogwekkumineebiri 1980 | |
Okulonda kwa bonna okwa 1980
[kyusa | kolera mu edit source]Obuvunaanyizibwa bw’akakiiko kano obwali businga obukulu bwa kulabirira okulonda kwa bonna okwaliwo mu Gwekkumineebiri 10, 1980. Muwanga ng’akulira akakiiko k’ebyokulonda, yalangirira ekibiina kya Uganda People’s Congress (UPC), ekyakulemberwa Milton Obote, eyali awangudde, okukakasa Obote okudda ku bwapulezidenti. Wabula okulonda kuno kwayonoonebwa ebigambibwa nti waliwo emivuyo, omuli okusiba obululu n’okutiisatiisa abalonzi, ekyavaako okusika omuguwa okunene. Ebibiina by’oludda oluvuganya naddala ekya Yoweri Museveni ekiyitibwa Uganda Patriotic Movement, kyagaana ebyava mu kulonda nga bagamba nti akakiiko kaakyusakyusa ebyali bivuddemu ne kaganyulwa Obote. Obutali bumativu buno bwayongera amaanyi mu lutalo lwa Uganda Bush War, olutalo lw’abayeekera olwakulemberwa Museveni olwatuuka n’okugoba gavumenti ya Obote mu 1986.[4]
Akakiiko kasaazibwamu mu Gwekkumineebiri 15, 1980, Obote bwe yakwata obwapulezidenti.[5][6]
Laba ne
[kyusa | kolera mu edit source]- Uganda
- Uganda okuva mu 1979, ekitundu ku byafaayo bya Uganda series.
- Pulezidenti wa Uganda
- Ebyobufuzi bya Uganda
- Ebibiina by'ebyobufuzi mu Uganda
Ebijuliziddwa
[kyusa | kolera mu edit source]- ↑ Writer, JAVIRA SSEBWAMI (2019-09-08). "ARCHIVE: Museveni takes centre stage as Military Commission takes charge of Uganda affairs". PML Daily (in American English). Retrieved 2025-06-25.
- ↑ report, Jay Ross (1980-05-14). "Military Commission Forms New Government in Uganda". The Washington Post (in American English). ISSN 0190-8286. Retrieved 2025-06-25.
- ↑ "Uganda: A History of Political Turmoil". Council on Foreign Relations. 2021-01-14. Retrieved 2025-06-25.
- ↑ "Why Museveni's UPM party lost the 1980 election". Monitor (in Lungereza). 2021-01-09. Retrieved 2025-06-25.
- ↑ "The Political History of Uganda: From Independence to Museveni". Institute for Security Studies. 2019-03-22. Retrieved 2025-06-25.
- ↑ "Obote regains Uganda presidency but disputes, challenges remain". Christian Science Monitor. ISSN 0882-7729. Retrieved 2025-06-25.